Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas 3.kursa audzēkne Bernadeta Balode valsts svētku nedēļā, 12.novembrī, kopā ar savu skolotāju Sandru Kļaviņu sagādājušas dāvanu mūsu skolai, iegūstot pirmo vietu Rēzeknes valstspilsētas publiskās runas konkursā "Tēvzemei un brīvībai".
Konkursā piedalījās 23 izglītojamie, kuri uzstājās ar pašu veidotām, 3 minūšu ilgām runām, kas atbilda devīzei "Tēvzemei un brīvībai". Tika vērtēts runas temata formulējums, tās kompozīcijas precizitāte, uzstāšanās spilgtums, spēja pārliecināt, valodas bagātība, neverbālie izteiksmes līdzekļi, stāja un runas etiķete, prasme atbildēt uz jautājumiem, kā arī spēja korekti un mērķtiecīgi izmantot un interpretēt vēstures faktus un avotus.
Apsveicam Bernadetu un viņas skolotāju Sandru ar patriotu nedēļai ļoti piestāvošajiem, mūsu valsts valodas lietojumu kopjošajiem, sasniegumiem!
Paldies konkursa organizatoriem: Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas valodu, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas mācību jomas, sociālās un pilsoniskās mācību jomas skolotājiem un jomu vadītājiem, Rēzeknes valstspilsētas, Rēzeknes novada un Ludzas novada vispārizglītojošajām skolām!
Piedāvājam iepazīties ar 1.vietas ieguvējas Bernadetas Balodes konkursam sagatavoto runu:
Tēvzemei un brīvībai
Uzmanību, uzmanību! Latvijas radio paziņojums- šodien ir 1918.gada 18.novembris un tiek proklamēta Latvijas valsts! Lai skan Latvijas himna “Dievs, svētī Latviju!”. Ir Latvija, ir brīvība, ir Dieva svētība, ir, bet to nākas sargāt ar asarām, asinīm, sviedriem, sāpēm, ar dziesmu.
Jā, ar dziesmu arī, jo tajos brīžos, kad, šķiet, nekas nevar palīdzēt, talkā nāk dziesma. Div dūjiņas gaisā skrēja...Ne tikai 2 dūjiņas, ne tikai 2 bāliņus bija jānoliek Tēvzemes un brīvības altārī, bet daudz vairāk. Brīvības cīņās Latvija zaudēja gandrīz 4 tūkstošus karavīru, ievainoti 3800, kontuzēti 2400. Mazajai Latvijai tas bija stipri par daudz.
Kad 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi sanāca Satversmes sapulce, “Dievs svētī Latviju” ieguva citu skanējumu, jo sapulce pieņēma gan Satversmi, gan likumus, kuri noteica, kāds ir Latvijas karogs, ģerbonis, himna un citus svarīgus lēmumus. Pamazām Latviju sāka atzīt arī pasaule, un paši latvieši apzinās, ka viņiem ir brīvība, ka viņiem ir Tēvzeme, ka viņi ir saimnieki savā zemē. Kad 1935.gada 18.novembrī tika atklāts Brīvības piemineklis, vārdi “Tēvzemei un brīvībai” iegūst vēl spožāku, varenāku skanējumu, jo Brīvības statujas rokās mirdz 3 zvaigznes – Kurzeme, Vidzeme un Latgale. Par tautas saziedotajiem līdzekļiem ir tapis piemineklis, kurš simbolizē ideju par tautas darba tikumu, garīgo spēku un tieksmi pēc neatkarības, kurš stāsta par latviešu dzīves pamatvērtībām un Latvijas atbrīvošanas cīņām. Daugavas abas malas, mūžam nesadalās...
Brīvā Latvijas valsts pastāvēja 21 gadu. Sākās Otrais pasaules karš, kurš Latvijai atņēma neatkarību, brīvību, cieņu un dziesmu, un 1940. gada vasarā tā tika iekļauta PSRS. Represijas, baisās izsūtīšanas. Tagad latviešus spiež dziedāt svešas dziesmas un pieņemt svešas vērtības. Nebūs! Jo stiprāk spiež, jo lielāks ir spēks pretoties. Dziesmotā revolūcija atmodināja tautu. Baltijas ceļš parādīja Brīvības un vienotības spēku. Atmostas Baltija-Latvija, Lietuva, Igaunija...
Šodien Latvijas dzimšanas dienā es noliecu galvu to priekšā, kuri ir izveidojuši un nosargājuši šo brīnišķīgo zemi pie jūras un devuši mums iespēju dziedāt “Dievs, svēti Latviju!”, stāvot pie Brīvības pieminekļa ar uzrakstu ”Tēvzemei un brīvībai”.
